Sunday, January 17, 2016

Attaisnojumi | Excuses

Pāris reizes gadā sanāk šeit ierasties bez vārdiem.
Gribu šeit katru nedēļu nogādāt labi izstrādātu saturu, kas būtu saistošs gan man, gan tiem, kas šo lasa. Man gribas ticēt, ka es neesmu vienīgā, kas izlasa šos ierakstus. Pēdējā laikā, doma, ka nedaru visu maksimāli, liek justies bezcerīgi. Es zinu, ka varu daudz labāk. Saistībā ar blogu, vairāk piedomāt pie bildēm, idejas, raksta, spēlēt augstākā līmenī. (Ar komatiem arī varētu iet labāk, es skolā slikti mācījos.) Man vienmēr ir ideja, kā gala produkts varētu izskatīties, bet reti sanāk tā kā gribētos. Tā laikam ir kaut kāda radošā krīze, bet daudzas lietas ir iespējams atrisināt ar lielāku piepūli un darbu. Šeit es varētu sākt listēt iespējamos attaisnojumus, bet pasaulē nav laba aizbildinājums slinkumam. Dažreiz liekas, ka varētu nedēļu izlaist, īsti nav ko teikt, vai nezinu, ko jums parādīt šonedēļ. Īstenībā man vienmēr ir ko teikt, tikai dažreiz grūti šeit būt pilnībā patiesai. Un raksta izlaišana nozīmētu padošanos, un ar šo sajūtu  ir grūti sadzīvot. Bloga ieraksts nav sīkums, šis ir svarīgi, par šīs lapas saturu domāju katru dienu, katru nedēļu, tas ir darāmo darbu sarakstā. Es neplānoju apstāties, kamēr nevarēšu atļauties kārtīgu domēna nosaukumu, un pēctam tas būtu vēl lielāks motivators turpināt. Labi, neviens man neprasīja uzrakstīt TEDtalk, tāpēc es šoreiz apstāšos šeit. Cik ironiski. Katrā ziņā, cerams, šī raksta doma ir saprotama, kamēr manā galvā valda juceklis, vajadzēja nedaudz atstāt šeit. Bet, ja gadījumā, tevi uzrunāja šī patieso vārdu straume un tev arī gribas ar kaut ko padalīties šī bloga sakarā, lūdzu! Varbūt uzraksti, ko tu gribētu šeit redzēt vairāk, ja ne, tad arī tukša komentāru sadaļa mani apmierina.
_____
Few times a year I arrive here without words, nothing to talk about really.
I want to deliver nicely developed content here every week, which would be interesting for me and for those who read this. I want to believe that I am not the only one reading theses posts. Recently, the thought of not doing everything by my maximum capacity leaves me feeling quite hopeless. I know I can do better. Talking about the blog, think more of the pictures, idea, article, get it on next level basically. (Could do better with my English too.) I always have the idea of how the out come could look, but rarely it turns out as I wished. Maybe it's some kind of creative crisis, but many things can be solved by more effort and work. I could now list all the possible excuses, but there is no right excuse for laziness in this world. Sometimes, I think I could take a week off, I don't have anything to say, or I don't know what to show you that week. But actually I always have something to say, most times I am a bit afraid to be too real. And skipping a post would be giving up, and it's hard to live with that feeling. A blog post is a big deal to me, I think about the content of this page daily, every week it's on mu to-do list. And I am not planning to stop until I will be able to afford a proper domain name, and after that would be even bigger motivator to continue. Ok, nobody asked me to write a TEDtalk, this time I will stop here. How ironic. Anyway, I hope the main idea was clear, while I have a mess in my head, had to leave something here. But if in any case this flow of truthfulness spoke to you and you also want to share something related to this blog, please! Maybe write what you want to see more of, if not, I am ok with empty comment sections too.








Brilles - Zenni Optical
_____
Glasses - Zenni Optical